Четыре латвийских уезда показали худший естественный прирост населения, чем самый депрессивный регион ЕС

Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat un mūsu valsts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka 2024. gadā četros Latvijas novados (Augšdaugavas, Krāslavas, Valkas un Varakļānu) dabiskais pieaugums bija zemāks nekā Bulgārijas ziemeļrietumos – NUTS 2 reģionā ar viszemāko dabisko pieaugumu visā ES. Jāatgādina, ka NUTS 2 ir ES oficiālā reģionālā iedalījuma sistēma. Jēdziens «NUTS 2» ir saīsinājums no statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras otrā līmeņa nosaukuma. To izmanto Eiropas Komisija, lai plānotu reģionālo attīstību un piešķirtu finanšu resursus, tostarp ES struktūrfondus un Kohēzijas fonda līdzekļus. Oficiāli visa Latvija ir tikai viens NUTS 2 reģions, bet deviņpadsmit Latvijas pašvaldībās (no 47 pašvaldībām, par kurām ir pieejami CSP dati) iedzīvotāju skaits 2024. gadā bija lielāks par vismazāko NUTS 2 reģionu. Jau iepriekš vairākās publikācijās laikrakstā Diena un žurnālā Dienas Bizness tika vērtēta Latvijas demogrāfiskā situācija, salīdzinot to ar demogrāfisko situāciju citur ES un pasaulē. Atbilstoši Pasaules Bankas publiskotajai statistikai 2024. gadā Latvijā bija ceturtais zemākais dabiskais pieaugums pasaulē – mīnus 7,4 promiles. (Te jāatgādina, ka statistikā promile ir skaitlis, kas izsaka kāda daudzuma tūkstošo daļu. Promile atbilst procenta desmitdaļai.) Šajā rakstā salīdzināsim Latvijas pašvaldībās fiksēto dabisko pieaugumu uz 1000 iedzīvotājiem ar ES NUTS 2 reģioniem. Kopš 2013. gada dabiskā pieauguma reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir lielāka nekā reģionālā nevienlīdzība starp dabisko pieaugumu ES NUTS 2 reģioniem, kas atrodas Eiropā, tas ir, neņemot vērā Francijas aizjūru departamentus, kuri atrodas Dienvidamerikā un Indijas okeāna reģionā, un neņemot vērā Spānijas anklāvus Āfrikā. Kopš 2013. gada viszemākais dabiskais pieaugums ES bijis Bulgārijas ziemeļrietumos, bet visaugstākais visā Eiropas kontinentālajā daļā – Īrijas Austrumu un Centra reģionā, kā arī Idefransā (Parīzes apkārtne) Francijā. 2015. gada starpība starp ES reģioniem ar vislielāko un vismazāko dabisko pieaugumu bija 20,9 promiļu punkti, bet starp Latvijas novadiem ar vislielāko un vismazāko dabisko pieaugumu starpība bija 25,8 promiļu punkti. 2019. gada starpība starp ES reģioniem ar vislielāko un vismazāko dabisko pieaugumu bija 21,2 promiļu punkti, bet starp Latvijas novadiem ar vislielāko un vismazāko dabisko pieaugumu – 22 promiļu punkti. Gan Latvijā, gan ES lielākā dabiskā pieauguma reģionālā nevienlīdzība tika fiksēta 2021. gadā, kad starpība starp ES reģioniem ar vislielāko un vismazāko dabisko pieaugumu bija 28,4 promiļu punkti, bet starp Latvijas novadiem ar vislielāko un vismazāko dabisko pieaugumu tā bija 31,3 promiļu punkti. Pēc 2021. gada dabiskā pieauguma reģionālās atšķirības samazinājās gan ES, gan Latvijā. 2024. gadā starpība starp ES reģioniem ar vislielāko un vismazāko dabisko pieaugumu bija 18,2 promiļu punkti, bet starp Latvijas novadiem ar vislielāko un vismazāko dabisko pieaugumu tā bija 20,4 promiļu punkti. Paradoksāli, bet Latvijas teritorijā reģionālās atšķirības arī 2024. gadā bija lielākas par ES NUTS 2 reģionālajām atšķirībām visas Eiropas mērogā. No Bulgārijas līdz Francijai 2021. gadā Latvijā bija vismazākais dabiskais pieaugums mūsu valsts vēsturē, tomēr Latvija šajā gadā nebija pasaules negatīvo rekordistu trijniekā ar vismazāko dabisko pieaugumu. Latvijā vismazākais dabiskais pieaugums pasaulē bija 1995., 1998. un 2010. gadā. Savukārt 2021. gadā ievērojams mirstības pieaugums bija ne tikai Latvijā, bet arī vēl vairākās Eiropas valstīs. 2021. gadā Latvija ar mīnus 9,2 promiļu lielu dabisko pieaugumu bija sestajā vietā pasaulē. Latviju ar negatīviem rekordiem apsteidza Bulgārija (mīnus 13,9 promiles), Serbija (mīnus 10,9 promiles), Bosnija un Hercegovina (mīnus 10,4 promiles) un Ukraina (mīnus 10,2 promiles). 2021. gadā viszemākais dabiskais pieaugums no visām ES dalībvalstīm bija Bulgārijā. Līdz ar to ir loģiski, ka starp pieciem ES reģioniem ar viszemāko dabisko pieaugums 2021. gadā visi pieci bija Bulgārijas NUTS 2 reģioni. Viszemākais dabiskais pieaugums ES 2021. gadā bija Bulgārijas ziemeļrietumu reģionā (mīnus 21,6 promiles). Divos Latvijas novados – Augšdaugavas novadā (mīnus 22,6 promiles) un Krāslavas novadā (mīnus 22,4 promiles) – dabiskais pieaugums bija vēl zemāks. Ja Latgales statistiskais reģions (mīnus 17,1 promile) būtu ar NUTS 2 reģiona statusu, tad tas 2021. gadā pēc dabiskā pieauguma būtu trešais sliktākais ES pēc reģioniem Bulgārijā. Trešajā vietā starp ES reģioniem 2021. gadā bija Bulgārijas centrālā dienviddaļa (mīnus 13,7 promiles). Mūsu valstī Ludzas novads (mīnus 19,7 promiles), Balvu novads (mīnus 18 promiles), Varakļānu novads (mīnus 17,3 promiles), Preiļu novads (mīnus 17,3 promiles), Rēzeknes novads (mīnus 15,7 promiles) Jēkabpils novads (mīnus 13,9 promiles) un Alūksnes novads (mīnus 14,6 promiles), kā arī Daugavpils (mīnus 15,3 promiles) bija ar zemāku dabisko pieaugumu nekā trešajam sliktākajam ES reģionam. Savukārt Gulbenes novadā (mīnus 13,5 promiles), Madonas novadā (mīnus 13,2 promiles), Valkas novadā (mīnus 12,9 promiles) un Līvānu novadā (mīnus 12,3 promiles), kā arī Rēzeknē (mīnus 13,2 promiles) un Jēkabpilī (mīnus 12,9 promiles) dabiskais pieaugums bija zemāks nekā Bulgārijas dienvidaustrumu reģionā (mīnus 12,3 promiles), kas bija piektais sliktākais ES. Starp astoņiem ES NUTS 2 reģioniem ar viszemāko dabisko pieaugumu iekļūtu arī Dienvidkurzemes novads (mīnus 11,7 promiles), Aizkraukles novads (mīnus 11,1 promile), Dobeles novads (mīnus 10,9 promiles) un Limbažu novads (mīnus 10,5 promiles), kā arī Ventspils (mīnus 11,1 promile). Ja Zemgales statistiskajam reģionam (mīnus 9,6 promiles) un Vidzemes statistiskajam reģionam (mīnus 9,5 promiles) 2021. gadā būtu NUTS 2 statuss, tad tie būtu attiecīgi trīspadsmitajā un četrpadsmitajā vietā ES, starp Panonijas reģionu Horvātijā (mīnus 9,75 promiles) un Rumānijas dienvidaustrumiem (mīnus 9,46 promiles). Latvija kā viens NUTS 2 reģions 2021. gadā bija 18. vietā starp ES NUTS 2 reģioniem ar viszemāko dabisko pieaugumu. Kurzemes statistiskais reģions (mīnus 9,1 promile) 2021. gadā būtu deviņpadsmitajā vietā ES, bet Rīga (mīnus 8,8 promiles) – 21. vietā ES. Ņemot vērā Pierīgas ietekmi uz Rīgas datiem, Rīgas statistiskais reģions ar dabisko pieaugumu mīnus 6,4 promiles uz 1000 iedzīvotājiem būtu 51. vietā ES. Vidēji ES dabiskais pieaugums bija mīnus 2,7 promiles. Sešos Latvijas novados dabiskais pieaugums bija virs ES vidējā līmeņa. Salaspils novads (mīnus 2,58 promiles) būtu 111. vietā (no 240) starp ES NUTS 2 reģioniem ar visaugstāko dabisko pieaugumu. Siguldas novads (mīnus 1,83 promiles) būtu 97. vietā, Ādažu novads (mīnus 0,09 promiles) – 58. vietā, Ropažu novads (plus 0,09 promiles) – 52. vietā, bet Ķekavas novads (plus 2,26 promiles) būtu 20. vietā starp ES NUTS 2 reģioniem ar visaugstāko dabisko pieaugumu. Savukārt Mārupes novads pēc dabiskā pieauguma (plus 8,74 promiles) 2021. gadā būtu pirmajā vietā starp visiem kontinentālās Eiropas NUTS 2 reģioniem, apsteidzot pat Ildefransu (Francija) (plus 6,8 promiles). Lielāks dabiskais pieaugums 2021. gadā starp ES NUTS 2 reģioniem bija Franču Gviānā (Francijas aizjūru departaments, kas atrodas Dienvidamerikā) un divos Francijas aizjūras departamentos, kas atrodas Indijas okeānā netālu no Āfrikas, – Majotā un Renjonā. 2021. gadā dabiskais pieaugums Mārupes novadā apsteidza vidējos rādītājus Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs (plus 6,1 promile) un Dienvidāzijā (plus 8 promiles), kā arī vidējo dabisko pieaugumu pasaulē (plus 8,1 promile). Šie dati rada kārtējo neizpratni par ļoti atšķirīgām sekām, kādas dažādās Latvijas pašvaldībās izraisīja kovida pandēmija un pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi. Rodas iespaids, ka Mārupes novadā nekādas pandēmijas vispār nebija, bet tajā pašā laikā vairākus Latvijas novadus piemeklēja masveida mirstība. Monako, Ukraina, Japāna 2024. gadā Latvijā bija viszemākais dabiskais pieaugums uz 1000 iedzīvotājiem starp ES dalībvalstīm un ceturtais viszemākais dabiskais pieaugums pasaulē – mīnus 7,4 promiles. 2024. gadā viszemākais dabiskais pieaugums pasaulē bija pundurvalstī Monako (mīnus 10,6 promiles), otrajā vietā bija Ukraina (mīnus 8,14 promiles), bet trešajā vietā – Japāna (mīnus 7,6 promiles). 2024. gadā četros Latvijas novados – Augšdaugavas novadā (mīnus 16,9 promiles), Krāslavas novadā (mīnus 16,8 promiles), Valkas novadā (mīnus 13,3 promiles) un Varakļānu novadā (mīnus 12,4 promiles) – dabiskais pieaugums bija zemāks nekā Bulgārijas ziemeļrietumos (mīnus 12,4 promiles) – ES NUTS 2 reģionā ar viszemāko dabisko pieaugumu. Ja Latgales statistiskais reģions (mīnus 11,2 promiles) būtu ar NUTS 2 statusu, tad tas 2024. gadā pēc dabiskā pieauguma būtu trešais sliktākais starp ES reģioniem, atpaliekot no otra ES reģiona ar zemāko dabisko pieaugumu – Bulgārijas centrālās ziemeļdaļas (mīnus 12,3 promiles). Trešajā vietā starp ES reģioniem 2024. gadā bija Kemnica (Vācija) (mīnus 10,5 promiles). Mūsu valstī Balvu novadā (mīnus 12 promiles), Alūksnes novadā (mīnus 11,6 promiles) un Ludzas novadā (mīnus 11,2 promiles), kā arī Rēzeknē (mīnus 11,3 promiles) dabiskais pieaugums bija zemāks nekā trešajam sliktākajam ES reģionam. Starp sešiem ES NUTS 2 reģioniem ar viszemāko dabisko pieaugumu 2024. gadā iekļūtu arī Madonas novads (mīnus 10,4 promiles), Rēzeknes novads (mīnus 10,2 promiles), Talsu novads (mīnus 9,5 promiles), Limbažu novads (mīnus 9,5 promiles), Preiļu novads (mīnus 9,5 promiles), Saulkrastu novads (mīnus 9,3 promiles) un Kuldīgas novads (mīnus 9,2 promiles), kā arī Ventspils (mīnus 9 promiles) un Daugavpils (mīnus 8,9 promiles). Ja Kurzemes statistiskajam reģionam (mīnus 8,1 promile) būtu NUTS 2 statuss, tad tas būtu trīspadsmitajā vietā ES, Vidzemes statistiskais reģions (mīnus 7,7 promiles) – 16. vietā, bet Zemgales statistiskais reģions (mīnus 7,2 promiles) – 27. vietā starp visiem ES NUTS 2 reģioniem. Rīga (mīnus 7,9 promiles) būtu 14. vietā ES – vienā līmenī ar Brandenburgu (Vācija) –, bet Rīgas statistiskais reģions (mīnus 5,9 promiles) būtu 49. vietā ES. Vidēji ES dabiskais pieaugums 2024. gadā bija mīnus 2,8 promiles. Sešos Latvijas novados dabiskais pieaugums bija augstāks nekā vidēji ES. Salaspils novads (mīnus 1,3 promiles) būtu 63. vietā (no 243) starp ES NUTS 2 reģioniem ar visaugstāko dabisko pieaugumu, Ādažu novads (plus 0,09 promiles) būtu 35. vietā, Ķekavas novads (plus 0,45 promiles) – 29. vietā, bet Ropažu novads (plus 1,32 promiles) būtu 19. vietā starp ES NUTS 2 reģioniem ar visaugstāko dabisko pieaugumu. Mārupes novads (plus 3,48 promiles) 2024. gadā noslēgtu desmitnieku starp visiem ES NUTS 2 reģioniem ar visaugstāko dabisko pieaugumu. Savukārt neņemot vērā tos ES reģionus, kas atrodas Dienvidamerikā, Indijas okeānā un Āfrikā, Mārupes novads būtu sestajā vietā Eiropas kontinentālajā daļā. Augstāks dabiskais pieaugums nekā Mārupes novadā 2024. gadā bija tikai Flevolandē (Nīderlande) (plus 4,07 promiles), Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā (plus 4,14 promiles), Īrijas Austrumu un Centra reģionā (plus 4,22 promiles), Beļģijas metropolē Briselē (plus 4,33 promiles) un Ildefransā (Francija) (plus 5,83 promiles). Latvijai ir nepieciešama reāla stratēģija tam, kā izkļūt no staignāja, kurā esam. Jāsāk ar to, ka ir jāizbeidz melot par Latvijas reālo demogrāfisko situāciju, par ekonomisko situāciju, par pagātni un par tagadni. Ir laiks atteikties no tīkamajiem meliem par Latviju kā ES veiksmes stāstu. Mūsu valsts 22 gados, kas pagājuši kopš iestāšanās ES, nav spējusi pietuvināt ES standartiem pat savu galvaspilsētu, bet tikai vienu vienīgu Latvijas novadu – Mārupes novadu. Šāds attīstības rezultāts gan nav pats sliktākais, bet tomēr ar to ir par maz.