В Латвии зафиксирована резкая региональная неравенство: смертность в Мāрупес в 4 раза ниже, чем в Кра슬аве

Starp Latvijas pašvaldībām ir vērojama ļoti liela ekonomiskā nevienlīdzība. 2023. gadā attiecība starp pašvaldību ar vismazāko iekšzemes kopproduktu (IKP), rēķinot uz vienu iedzīvotāju, un pašvaldību ar vislielāko IKP bija 7,9 reizes. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju bija Mārupes novadā, bet vismazākais – Augšdaugavas novadā. Ievērojami mazākas ir reģionālās atšķirības Latvijā starp jaundzimušo skaitu uz 1000 iedzīvotājiem. 2024. gadu attiecība starp pašvaldību ar viszemāko dzimstību un pašvaldību ar visaugstāko dzimstību bija 2,3 reizes. Visaugstākā dzimstība bija Ķekavas novadā (9,7 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotajiem), bet viszemākā – Rēzeknē (4,2 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotajiem). Reģionālās atšķirības starp Latvijas pašvaldību mirstības rādītājiem ir lielākas nekā dzimstības rādītājiem. Starp 2012. un 2024. gadu attiecība starp pašvaldību ar viszemāko mirstību un pašvaldību ar visaugstāko mirstību bija intervālā starp 2,5 reizēm (2013. gadā) un 3,9 reizēm (2021. gadā). Tradicionāli visaugstākā mirstība bijusi Latgales pašvaldībās, bet viszemākā – Rīgas apkārtnes pašvaldībās. Starp 2012. un 2024. gadu ar ļoti retiem izņēmumiem visaugstākā mirstība bija Krāslavas novadā, bet viszemākā – Mārupes novadā. Latvijas lielajās pilsētās mirušo skaists uz 1000 iedzīvotajiem visumā ir zemāks nekā novados. Tas ir saistīts galvenokārt ar iedzīvotāju vecuma struktūru. Latvijas novados (izņemot Pierīgu) ir samērā augsts vecāka gadagājumu iedzīvotāju īpatsvars. Darbspējas vecuma iedzīvotāji no tālākiem novadiem pārceļas uz pilsētām, jo tur ir plašākas profesionālās iespējas. Turpretī, sasniedzot pensionēšanās vecumu, cilvēki nereti no pilsētām pārceļas uz mazākām apdzīvotajām vietām. Sarežģītais 2021. gads 2021. gadā Latvija ar 18,5 mirušiem uz 1000 iedzīvotājiem bija ceturtajā vietā pasaulē. 2021. gadā visaugstākā mirstība pasaulē bija Bulgārijā (21,7 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), tad sekoja Serbija (20 mirušo uz 1000 iedzīvotājiem) un Ukraina (18,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). Līdz ar to ir loģiski, ka starp Eiropas Savienības (ES) NUTS 2 reģioniem visaugstākā mirstība 2021. gadā bija kādā no Bulgārijas reģioniem, konkrēti – ziemeļrietumu reģionā (29,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). Jāatgādina, ka NUTS 2 ir saīsinājums no Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 2. līmeņa nosaukuma. Tā ir ES oficiālā reģionālā iedalījuma sistēma, ko izmanto Eiropas Komisija, lai plānotu reģionālo attīstību un piešķirtu finanšu resursus, tostarp ES struktūrfondus un Kohēzijas fonda līdzekļus. Visa Latvija ir tikai viens NUTS 2 reģions. Divi Latvijas novadi – Krāslavas (28,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Augšdaugavas (28,3 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) – atbilst otrajai un trešajai vietai starp visiem 244 ES NUTS 2 reģioniem. Otrajā vietā starp ES reģioniem 2021. gadā bija Bulgārijas centrālā ziemeļdaļa (27,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). Ja Latgales statistiskais reģions (24,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) būtu ar NUTS 2 statusu, tad tas 2021. gadā pēc mirstības būtu trešais sliktākais starp ES reģioniem. Savukārt sešās Latvijas pašvaldībās – Preiļu (26,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Ludzas (25,8 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Balvu (24,7 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Rēzeknes (24,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Varakļānu novadā (23,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), kā arī Daugavpilī (22,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) – mirstība bija augstāka nekā trešajam pēc mirstības sliktākajam ES reģionam – Bulgārijas ziemeļaustrumiem (22,8 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). 2021. gadā mirstība Jēkabpilī (22,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) bija tikai nedaudz mazāka nekā Bulgārija centrālajā dienviddaļā (22,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). Deviņās Latvijas pašvaldībās – Līvānu (21,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Madonas (21,7 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Alūksnes (21,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Gulbenes (21,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Valkas (21 mirušais uz 1000 iedzīvotājiem), Dienvidkurzemes (20,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Aizkraukles novadā (20,3 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), kā arī Jēkabpilī (21,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Rēzeknē (21,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) – 2021. gadā mirstība bija augstāka nekā sestajam sliktākajam ES reģionam – Bulgārijas dienvidrietumiem (19,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). Četriem Latvijas novadiem – Talsu (19,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Ventspils (19,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Dobeles (19,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Cēsu (19,1 mirušais uz 1000 iedzīvotājiem) – mirstība bija augstāka nekā astotajam vissliktākajam ES reģionam – Rumānijas dienvidaustrumiem (18,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). Ja Zemgales statistiskajam reģionam (18,8 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) būtu NUTS 2 statuss, tad tas būtu devītais sliktākais ES, Kurzemes statistiskais reģions (18,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) būtu vienpadsmitais sliktākais, bet Vidzemes statistiskais reģions – trīspadsmitais sliktākais starp 244 ES NUTS 2 reģioniem. Patiesībā, ja visiem Latvijas statistiskajiem reģioniem būtu NUTS 2 statuss, tad starp 16 NUTS 2 reģioniem ar augstāko mirstību būtu visi Latvijas statistiskie reģioni, izņemot Rīgas reģionu. Tā kā visa Latvija ir tikai viens NUTS 2 reģions, tad mūsu valsts 2021. gadā bija 13. vietā starp ES NUTS 2 reģioniem, vērtējot augstāko mirstību. Savukārt Rīgas statistiskais reģions (16,3 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) 2021. gadā starp NUTS 2 reģioniem ar augstāko mirstību būtu 26. vietā. 2024. gadā četros Latvijas novados – Mārupes (6,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Ādažu (9,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Ropažu (9,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Ķekavas (10,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) – mirstība bija zemāka par ES vidējo rādītāju (11,88 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). Mārupes novadā mirstības rādītājs 2021. gadā bija zemāks par vidējo mirstību pasaulē (8,7 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un zemāks par vidējiem mirstības rādītājiem Amerikas, Āzijas un Āfrikas makroreģionos. Tomēr 2021. gadā vidēji arābu valstīs (5,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un vidēji Ziemeļāfrikas Tuvo Austrumu valstīs (6,3 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) mirstība bija zemāka nekā Mārupes novadā. Ja kādreiz Latvijā pie varas tiks politiskie spēki, kuru līderi nav saistīti ar lēmumu pieņemšanu kovidpandēmijas gados, un tiks veikts pandēmijas laika lēmumu un rīcības, kā arī 2021. gada katastrofāli augstās mirstības izvērtējums, tad viens no jautājumiem būs arī par to, kāpēc izveidojās tik liela reģionālā nevienlīdzība, ka Mārupes un citos Pierīgas novados mirstība nebija tik augsta kā pārējā Latvijā (vai Bulgārijā), bet zemāka un līdzīga ES labākajiem piemēriem. Kas un kā 2021. gadā Pierīgā tika īstenots citādi nekā pārējā Latvijā? Kāpēc 2021. gadā vienādos koronavīrusa Covid-19 radīto risku apstākļos Latvijā bija tik lielas mirstības līmeņa reģionālās atšķirības? Situācija 2024. gadā Salīdzinot ar 2021. gadu, 2024. gadā mirstība ievērojami samazinājās – no 18,4 mirušajiem uz 1000 iedzīvotājiem 2021. gadā līdz 14,3 mirušajiem uz 1000 iedzīvotājiem 2024. gadā, tomēr tik un tā Latvijā bija trešā augstākā mirstība pasaulē (14,3 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). Lielāka mirstība nekā Latvijā 2024. gadā bija tikai Bulgārijā un Serbijā. No ES reģioniem visaugstākā mirstība bija Bulgārijas ziemeļrietumu reģionā (20,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). Savukārt divos Latvijas novados – Krāslavas (21,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Augšdaugavas (21,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) – mirušo skaits uz 1000 iedzīvotajiem bija lielāks nekā Bulgārijas ziemeļrietumu reģionā. Otrajā vietā starp ES reģioniem 2024. gadā bija Bulgārijas centrālā ziemeļdaļa (19,1 mirušais uz 1000 iedzīvotājiem), bet divos Latvijas novados – Varakļānu (19,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Valkas (19,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) – mirušo skaits uz 1000 iedzīvotajiem bija lielāks nekā Bulgārijas centrālajā ziemeļdaļā. Ja Latgales statistiskais reģions (17,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) būtu ar NUTS 2 statusu, tad, līdzīgi kā 2021. gadā, arī 2024. gadā pēc mirstības būtu trešais sliktākais starp ES reģioniem. Savukārt astoņās Latvijas pašvaldībās – Alūksnes (18,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Balvu (18,7 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Ludzas (18,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Madonas (18 mirušo uz 1000 iedzīvotājiem), Rēzeknes (17,1 mirušais uz 1000 iedzīvotājiem), Dienvidkurzemes (16,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Gulbenes (16,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Talsu novadā (16,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) – mirstība bija augstāka nekā trešajam pēc mirstības datiem sliktākajam ES reģionam – Kemnicai, kas atrodas Vācijas austrumos pie Čehijas robežas (16,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). 2024. gadā mirstība Kuldīgas (15,7 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Dobeles (15,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Līvānu (15,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Aizkraukles (15,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Limbažu (15,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) novadā, kā arī Rēzeknē (15,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) bija augstāka nekā Bulgārijas centrālajā dienviddaļā (15,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), kas bija astotajā vietā ES starp reģioniem ar augstāko mirstību. Savukārt Daugavpils (15,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Jēkabpils (15,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) ir ar nedaudz augstāku mirstību nekā Vācijas reģions Mēklenburga-Priekšpomerānija (15,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), kas bija devītajā vietā ES starp reģioniem ar augstāko mirstību. Ja Kurzemes statistiskajam reģionam (15,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) būtu NUTS 2 statuss, tad tas būtu desmitais sliktākais, Vidzemes statistiskais reģions (14,8 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) – trīspadsmitais sliktākais, bet Zemgales statistiskais reģions būtu divdesmitais sliktākais starp 244 ES reģioniem. Ja visiem Latvijas statistiskajiem reģioniem 2024. gadā būtu NUTS 2 statuss, tad starp 25 NUTS 2 reģioniem ar augstāko mirstību būtu visi Latvijas statistiskie reģioni, izņemot Rīgas statistisko reģionu. 2024. gadā Latvija, kuras visa teritorija oficiāli ir tikai viens NUTS 2 reģions, bija 17. vietā starp visiem NUTS 2 reģioniem ar augstāko mirstību. Ja Rīgas statistiskajam reģionam (13 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) būtu NUTS 2 reģiona statuss, tad tas 2024. gadā būtu 43. vietā starp ES reģioniem, vērtējot mirstības datus. 2024. gadā piecos Latvijas novados – Mārupes (6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Ādažu (8,1 mirušais uz 1000 iedzīvotājiem), Ropažu (8,3 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Ķekavas (9,3 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Salaspils (10 mirušo uz 1000 iedzīvotājiem) – mirstība bija zemāka par ES vidējo (10,7 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). 2024. gadā īpaši izcēlās Mārupes novads (6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), kas būtu ceturtajā vietā starp visiem ES NUTS 2 reģioniem, taču, ņemot vērā, ka Spānijas reģions Melilja (5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) atrodas Ziemeļāfrikā, Franču Gviāna (4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) atrodas Dienvidamerikā, bet Francijas aizjūru departaments Majota (3,1 mirušais uz 1000 iedzīvotājiem) – Indijas okeānā, tad starp Eiropā novietotajiem ES NUTS 2 reģioniem Mārupes novads 2024. gadā būtu otrajā vietā ar vismazāko mirstību, atpaliekot tikai no Īrijas austrumu un centra reģiona (5,84 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). Rezumējot jānorāda, ka iedzīvotāju vidējā mūža ilguma pagarināšana ir eksistenciāli svarīgs Latvijas drošības un attīstības jautājums.