В музее открылась выставка кукол, созданных для фильмов легендарного режиссера Арнольда Бурова

Arnolds Burovs (1915–2006) bija izcils latviešu režisors, mākslinieks, scenārists, scenogrāfs un Latvijas leļļu animācijas pamatlicējs. Viņš būtiski ietekmēja ne vien Latvijas leļļu teātra māksliniecisko virzību, bet bija arī viens no ievērojamākajiem leļļu mākslas attīstības veicinātājiem. Muzejā glabājas vairāk nekā simts lelles no leļļu teātra izrādēm un animācijas filmām. Piedāvājam apskatīt lelles, kas veidotas režisora Arnolda Burova animācijas filmām Umurkumurs (1976), Bimini ( 1981), filmu ciklam Čapliniāna: Sapnis (1983), Pēdējā lapa (1984), Princese un puma (1986), Mana paradīze (1989) – mākslinieks Gedimins Kotello; Dullais Dauka (1968), Pasaka par vērdiņu (1969), Vanadziņš (1978) – mākslinieks Gunārs Cīlītis; Si-Si-Dra (1977) – mākslinieks Gunārs Bērziņš; Kāpēc pelītei nenāca miegs (1979) – māksliniece Frančeska Kirke; kā arī Arvīda Noriņa radītai filmai Zaķa kāposti (1970) – mākslinieks Arnolds Burovs. Sludinājums, ka Leļļu teātris meklē leļļu skulptoru un butaforu, radikāli izmainīja Arnolda Burova dzīvi. Pēc veiksmīgi nokārtota teātra pirmā direktora Jāņa Žīgura “eksāmena” (bija jāizgatavo butaforisks koka zobens), 1944. gadā viņu pieņēma darbā par Latvijas PSR Valsts Leļļu teātra mākslinieku. Kā dekorators, režisors vai abās jomās vienlaikus viņš piedalījies vairāk nekā 50 Leļļu teātra izrāžu veidošanā. Ievērību guva jau pirmā izrāde, kurā Burovs kopā ar draugu, skulptoru Albertu Terpilovski debitēja kā dekorators Buratino piedzīvojumi. Īpaši nozīmīgi bija panākumi Starptautiskajā leļļu teātra festivālā Varšavā (1962), kad publika ar ovācijām uzņēma ārpus konkursa programmas izrādīto režisora un mākslinieka A. Burova iestudējumu Saslauku vecis. Mūziku izrādei bija komponējis Raimonds Pauls, un tā PSRS bija pirmā, kurā no leļļu teātra skatuves skanēja estrādes mūzika. Lakoniskās formas un asprātīgie, novatoriskie risinājumi ieguva arī žūrijas atzinību: rezultātā izrāde ieguva festivāla galveno balvu, bet režisors un mākslinieks – starptautisku atpazīstamību un slavu. Turpmāk pie Meistara vērsās pēc padoma, aicinot veidot iestudējumus arī ārpus Latvijas. Burova leļļu pasaule, māksliniekam arvien tajā atrodot jaunas iespējas, attīstījās un pilnveidojās. Pirms 60 gadiem (1966) viņš izveidoja Latvijā pirmo leļļu filmu studiju un uzņēma pirmo latviešu animācijas filmu Ki-ke-ri-gū. Turpmākajos gadu desmitos tika uzņemtas aptuveni 40 filmas. Animācijas filmu veidošanā A. Burovs ap sevi pulcēja profesionāļus un patiesus leļļu draugus: viņš ir sadarbojies ar māksliniekiem Gunāru Cīlīti, Gediminu Kotello, Gunāru Bērziņu, Frančesku Kirki, dekoratori Daci Rožlapu, skulptorēm Annu Nollendorfu un Ilzi Kiršteinu, leļļu meistariem Ēriku Kiršteinu, Irēnu Jurgensoni, Viktoru Maksurovu, kā arī leļļu vadītāju un režisoru Arvīdu Noriņu, operatoru Pēteri Trupu, operatoru asistentu Uldi Martinsonu un citiem. Dzīves laikā gūto pieredzi, bērnības iespaidus, grūtības, pārdzīvojumus un pretrunu pilno pasauli Burovs prata ieaust savās filmās un filmu tēlos, kas skatītājus uzrunā, liek līdzpārdzīvot, māca izturēt grūtībās, apzināties cilvēka dzīves pamatvērtības un turpināt sapņot, smaidīt un ticēt. Kaut lellēm filmās sejas ir nekustīgas (nav mīmikas), dzīvību tām piešķir izteiksmīgi veidotie sejas vaibsti un acis. 1995. gadā par izciliem nopelniem un mūža ieguldījumu Latvijas leļļu kino mākslas un animācijas attīstībā, kā arī Latvijas vārda nešanu pasaulē Arnoldam Burovam tika piešķirts V šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. Vairākas no A. Burova leļļu animācijas filmām un arī pats režisors ir saņēmis Lielā Kristapa balvu, bet filma Vanadziņš (1978) ir nacionāla vērtība, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Izstādes veidotāji: Elita Kalnača un Roberts Skrajāns. Lasītavas darba laiks: pirmdiena-ceturtdiena, 10.00-16.30