Сейм отказал министру экономики в «золотой визе» за недвижимость, но не рассмотрел предложение премьера по фондам

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien noraidīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, savukārt premjera Andra Kulberga (AS) priekšlikumus par TUA piešķiršanu apmaiņā pret ieguldījumiem alternatīvajos ieguldījumu fondos komisija pēc Saeimas Juridiskā biroja atzinuma neizskatīja. Uz likumprojekta otrreizēju caurlūkošanu tika saņemti 18 priekšlikumi. Sēdes sākumā Saeimas Juridiskā biroja pārstāve atzīmēja, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli izskatāmi tikai Valsts prezidenta iebildumi un priekšlikumi, kas ir saistīti ar Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem. Viņa norādīja, ka biroja ieskatā lielākā daļa priekšlikumu nav skatāmi. Deputāti pēc diskusijām nobalsoja par procedūru, proti, ka pirms katra priekšlikuma skatīšanas komisija lūgs Juridiskā biroja viedokli, vai priekšlikums ir skatāms vai nē. No Juridiskā biroja puses kā neskatāmi tika atzīti 11 priekšlikumi. Kā viens no neskatāmajiem priekšlikumiem tika traktēts premjera Kulberga priekšlikums, kas paredzēja saglabāt iespēju ārvalstu investoriem saņemt TUA apmaiņā pret ieguldījumiem alternatīvajos ieguldījumu fondos un vienlaikus būtiski palielināt viņu maksājumus valsts budžetā. Kulbergs rosināja noteikt, ka TUA uz laiku līdz pieciem gadiem varētu saņemt ārvalstnieks, kurš vismaz uz septiņiem gadiem iegulda 100 000 eiro valsts izveidota alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka fondā vai 150 000 eiro cita pārvaldnieka fondā. Otrajā gadījumā vismaz 50% fonda investīciju būtu jāiegulda valsts fondā vai jaunu dzīvojamo ēku būvniecības projektos Latvijā. Vienlaikus premjers piedāvāja līdzšinējās vienreizējās iemaksas vietā noteikt ikgadēju maksājumu valsts budžetā 10 000 eiro apmērā. Tādējādi piecu gadu laikā viens investors valsts budžetā iemaksātu kopumā 50 000 eiro. Tādas pašas prasības būtu attiecināmas arī uz atkārtoti pieprasītām termiņuzturēšanās atļaujām. Saeimas Juridiskā biroja pārstāve norādīja, ka priekšlikums nav skatāms, jo paredz jaunus TUA izsniegšanas veidus. Kā skatāmu Juridiskais birojs atzina ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikumu, kas paredzēja iespēju uz laiku līdz pieciem gadiem izsniegt TUA NATO, OECD vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, tādu valstu vai teritoriju pilsoņiem, kuriem ieceļošanai Latvijā nav nepieciešama vīza, kā arī ārzemniekiem, kuriem pēdējo piecu gadu laikā pirms TUA pieprasīšanas bijusi izsniegta un nav anulēta citas Šengenas līguma dalībvalsts vīza vai uzturēšanās atļauja. Priekšlikums paredzēja, ka TUA varētu saņemt, ja persona Rīgā, Jūrmalā, Ikšķilē, Saulkrastos, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novadā, kā arī Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu pagastā iegādājusies vienu nekustamo īpašumu vismaz 300 000 eiro vērtībā. Savukārt ārpus šīm teritorijām TUA varētu saņemt par ne vairāk kā divu nekustamo īpašumu iegādi, kuru kopējā vērtība ir vismaz 300 000 eiro. Alternatīvi atļauju varētu saņemt, ieguldot vismaz 100 000 eiro jaunas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecības projektā Latgales plānošanas reģionā vai Alūksnes novadā. Pirmreizēji pieprasot atļauju, valsts budžetā būtu jāiemaksā 5% no īpašuma vērtības vai ieguldījuma, bet, sākot ar otro atļaujas derīguma gadu, ik gadu būtu jāmaksā 3000 eiro. Komisijā Valaiņa priekšlikums tika noraidīts. Nacionālās apvienības (NA) deputāts Edvīns Šnore norādīja, ka politiskais spēks kategoriski iebilst pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā apmaiņā pret TUA. Viņš sacīja, ka šajā jautājumā ir bijusi ļoti slikta pieredze un tas pasliktinātu Latvijas drošību. Tāpat Ainars Latkovskis (JV) norādīja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks "Jaunā vienotība" (JV) neatbalsta šādu priekšlikumu. Viņš atsaucās, ka arī dubultpilsonības jautājumu esot grūti pārbaudīt. Arī "Progresīvo" deputāts Andris Sprūds (P) pauda, ka "Progresīvie" neatbalsta "zelta vīzas" pret nekustamo īpašumu, norādot uz ģeopolitiskajiem un "naudas atmazgāšanas" riskiem, kā arī dubultpilsonības neizsekojamību. Komisija daļēji atbalstīja trīs Valaiņa tehniskus, precizējošus priekšlikumus, veidojot tos kā komisijas priekšlikumus, kā arī atbalstīja likumprojekta virzīšanu skatīšanai Saeimas ārkārtas sēdē 20. augustā. Sēdē komisiju atkārtoti izskatīt Kulberga priekšlikumus aktīvi aicināja Ministru prezidenta ārštata konsultatīvais darbinieks stratēģiskās plānošanas un jaunās ekonomikas jautājumos Didzis Dejus. Viņš arī pēc likumprojekta izskatīšanas aicināja komisiju Kulberga priekšlikumu virzīt kā komisijas priekšlikumu un to skatīt 20. augusta Saeimas ārkārtas sēdē. Šādu aicinājumu atbalstīja vien komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) un Edmunds Zivtiņš (LPV). Jau ziņots, ka Valsts prezidents jūnijā nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Imigrācijas likumu, aicinot parlamentu vēlreiz izvērtēt jaunā regulējuma samērīgumu un līdzsvaru starp drošības interesēm un investīciju piesaistes vajadzībām. Prezidents iepriekš paudis pārliecību, ka iespējams rast risinājumu, kurā tiktu ņemtas vērā gan tautsaimniecības un investīciju piesaistes, gan valsts drošības intereses. Vienlaikus viņš norādījis, ka līdzšinējā prakse piesaistīt investīcijas, ārvalstniekiem piešķirot termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā un citos aktīvos, sevi lielā mērā ir izsmēlusi un nepieciešama jauna pieeja. Savukārt Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) iepriekš uzsvēris, ka Latvijai jāvērtē moderni investīciju piesaistes mehānismi, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp ekonomiskajām un drošības interesēm. Kā vēstīts, Saeima 11. jūnijā pieņēma jauno Imigrācijas likumu, bet 18. jūnijā apstiprināja grozījumus, kas paredz liegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegūt termiņuzturēšanās atļaujas, izmantojot investīciju programmu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekos.