Международные ученые объединяют данные для создания цифровых моделей Балтийского моря

Atbildēs meklē ne tikai Latvijā Tiek uzskatīts, ka kopumā mums ir daudz datu par Baltijas jūru, un tā ir ļoti intensīvi pētīta, taču ļoti daudz datu joprojām atrodas institūta zinātnieku un pētnieku personīgajos datoros, atzina Strāķe. Tāpēc pēdējos gados arvien vairāk datu tiek apkopoti brīvi pieejamās datubāzēs, tajā skaitā arī institūta datu bāzē "LATMARE", kur pētnieki liek monitoringa reisos iegūtos datus, lai tie būtu pieejami ikvienam interesentam. To pašu dara arī citas valstis, un tagad pētnieki nolēmuši šos datus apkopot. "Šobrīd mēs skatāmies, cik datu ir šādās starptautiskās datubāzēs, cik tās ir brīvi pieejamas, vai tur ir kādas barjeras starp datubāzēm, un šādā virtuālajā platformā mēģinām atrisināt svarīgus jautājumus," stāstīja pētniece. Šis apjomīgais sadarbības projekts tiek īstenots valstīs ap vairākām jūrām – Baltijas jūru, Ziemeļjūru un Vidusjūru. Pētnieki dažādos institūtos ap šīm jūrām aktīvi strādā, lai ar datu palīdzību rastu atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem. Tas ir apjomīgs darbs ar milzīgām datu kopām. "Piemēram, mūsu jautājums Baltijas jūrā ir noskaidrot, kāpēc Rīgas līcis kļūst brūnāks, kas ietekmē šo Rīgas līča brūnēšanu un kādā veidā tas varētu ietekmēt tajā dzīvojošos organismus," atklāja Strāķe. Jo vairāk datu rindu pieejamas pētniekiem, jo skaidrākas un precīzākas atbildes iespējams gūt. Var izrādīties, ka dati, piemēram, no Somijas līča, ir ļoti noderīgi, lai izprastu situāciju Rīgas līcī un otrādi. "Varbūt sākotnēji liekas, ka datu rindas, kas nāk no Somijas institūta vai varbūt Ziemeļjūras, nav savstarpēji saistītas, bet tomēr, kopā strādājot, mēs saprotam, ka šīs mūsu problēmas ir daudz plašākas. Piemēram, manis minētais brūnēšanas aspekts ir sastopams visā Baltijas jūrā. Gan Rīgas līcī, gan pie Somijas krastiem, gan arī Ziemeļjūras baseinā ūdens krāsas izmaiņa ir aktualitāte," skaidroja pētniece. Līdz ar to, protams, to cenšas risināt katrs zinātniskais institūts Baltijas un Ziemeļjūras krastos. Taču katrs pētnieks vai pētnieku komanda to dara mazliet no sava leņķa. Tikai saliekot šos dažādos leņķus kopā, var iegūt pilnīgu ainu par notiekošo. Tādēļ svarīgi ar šiem datiem dalīties un radīt tos pieejamus ikvienam. "Viena institūcija nekad nespēs aptvert visus aspektus. Līdz ar to šis ieguldījums no dažādām jūrām dod jaunas iespējas, dod nedaudz citu skatījumu. Tad, kad nākam kopā partneru sanāksmēs un šo kopīgi skatām, tad rodas tāda daudz plašāka kopaina, un tas ir galvenais aspekts, kādēļ šīs garās datu rindas ir vērtīgas. It īpaši, ja tās ir brīvi pieejamas," pauda Strāķe. Digitālie dvīņi Papildus tam klāt nāk vēl viens ieguvums – ja dati pieejami ikvienam, jebkurš cits institūts vai zinātniskais darbinieks ir spējīgs atkārtot mūsu pētnieku analīzi un pārbaudīt, vai esam veikuši ticamus aprēķinus. Savukārt nākamais mērķis jau būtu izmantot visus šos starptautiski ievāktos datus, tostarp no viedajām bojām un citām tehnoloģijām, un salikt tos kopā, lai radītu, piemēram, Baltijas jūras, Vidusjūras vai Ziemeļjūras digitālo modeli. Pētnieki šos modeļus mēdz saukt arī par digitālajiem dvīņiem, un tie palīdz gan risināt esošās problēmas, gan prognozēt nākotnes izaicinājums. Taču pētniece uzsvēra, ka šādi modeļi tiktu izveidoti ideālā pasaulē – pagaidām tas izskatās pārāk sarežģīti. "Šobrīd ir ļoti daudz problēmu, pilnīgi neticami daudz problēmu. Lai arī mēs runājam, ka mūsu datubāzes ir atvērtas, tās tomēr nav savietojamas savā starpā. Arī satelīta dati vai viedo boju dati – tā informācija tiek uzkrāta un arī it kā būtu brīvi pieejama, bet šie dati tomēr prasa analīzi, lai būtu lietojami tālāk," viņa skaidroja. Līdz ar to vismaz pagaidām pētnieki vēl ir pie pirmā soļa – sadarbības, kas nākotnē ļautu visos hidroekoloģijas institūtos iegūtos datus padarīt pieejamus, atvērtus un viegli apkopojamus.