Мастер Лео Прейс открывает масштабную ретроспективу «Конструкция бесконечности» в Риге

Astoņdesmitās jubilejas gadu mākslinieks Leo Preiss svin ar plašu daiļrades retrospektīvu Latvijas Mākslinieku savienības galerijā. "Bezgalības konstrukcija" ir līdz šim mākslinieka lielākā personālizstāde. Tā aicina uzticēties līniju, krāsu un formu attiecībām, kurās dzimst sakārtotība. "Es nekad nejutos kā disidents, tas ir paradoksāli – jutos atzīts. Es varbūt biju jauna ceļa lauzējs, bet tai pašā laikā nejutos atstumts vai ierobežots, strādāju absolūti brīvi. (..) Sāku gleznot šādas kompozīcijas jau studiju gados akadēmijā, jo pirms tam biju interesējies par moderno mākslu, iepazīstot to kādā rietumvalstu katalogā, un jau toreiz varēju iepazīt ļoti daudzus Eiropas 20. un 30. gadu māksliniekus," stāsta gleznotājs. Lielāko daļu radošā mūža Preiss darbojies lietišķās mākslas laukā, regulāri piedalījies Mākslas dienu izstādēs un pirms trim gadiem no Latvijas Mākslinieku savienības saņēmis uzaicinājumu izveidot personālizstādi, kas vainagojies ar 18 jaunu gleznu ciklu. Mākslas kritiķe Daina Šulca dēvē Leo Preisu par vienu no ievērojamākajiem Latvijas modernisma un laikmetīgās mākslas pārstāvjiem: "Leo Preisa glezniecība visu laiku ir bijusi uzticīga ģeometriskajai abstrakcijai. Viņš ir strādājis arī okupācijas laikā, un, ja mēs šajā izstādē tagad vērojam viņa darbus, tie visu laiku ir konsekventi ieturēti ģeometriskās abstrakcijas stilā. Pēdējos gados gan ir pievienojies ekspresionisms, bet šo ģeometriju jūtam tik un tā. Kad vērojam Leo Preisa gleznas, kā viņš tās ir būvējis ar līnijām, krāsu laukumiem, – viņš ir ļoti pārliecinoši pievienojies ģeometriskajai ekspresijai, ģeometriskajai abstrakcijai, un viņš lieliski jūt šo līnijas bezgalību. Tāpēc arī mēs šajā izstādē runājam par "Bezgalības konstrukciju"." "Mani darbi ir kā konstrukcijas, kurās katra līnija un krāsu attiecība kļūst par daļu no lielāka vizuālā ritma." Tā savu darbu raksturo pats mākslinieks, atceroties padomju okupācijas laiku, kad 1972. gadā radīto darbu "Elektronu mikroskops" Mākslinieku savienība nepieņēma, jo tas neatbilda padomju laika ideoloģijai. "Gleznu sauc "Elektronu mikroskops", un tas ir elektronu mikroskopu iespaidā. Elektronu mikroskops fotografēja reālo dabu – tas nav nekas abstrakts, tas ir dabas veidojums kaut kādā miljona palielinājumā. Tā ir pilnīgi reālistiska pasaule, bet to nesaprata tā laika māksla, kas bija ideoloģiski virzīta. Tā nebija totalitārisma režīma reālisms. Un līdz ar to šādu pasaules interpretējumu un reālistisku mākslu tajā laikā neatzina Mākslinieku savienība," atceras Leo Preiss. Ar jubilāra daiļradi ir pazīstams arī mākslinieks Valdis Celms: "Leo Preisu es atceros no studiju gadiem, viņš tajā laikā bija jau ar tādu nelielu, bet ļoti kvalitatīvu māksliniecisko pieredzi. Viņš jau bija iedziļinājies laikmeta vibrācijās, kuras izpaudās mākslā, pievērsās modernisma izteiksmēm, un tas tūliņ noveda pie abstraktās ģeometriskās mākslas, tai laikā popārts bija ļoti aktuāls. Šīs lietas sakļāvās – tāda dekorativitāte un universālie ritmi, kas caurstrāvo gan mūsu dzīvi, gan Visuma telpu un laika izpausmes; tās viņa mākslā nav zudušas. Šai ziņā viņš ir palicis apbrīnojami uzticīgs savai pirmajai mākslas mīlestībai." Izstāde būs aplūkojama līdz 13. septembrim.