В Риге отметили 120-летие режиссера и сценариста Вольдемара Пюце

Voldemārs Pūce skatuves mākslas pamatus apguva Latvijas aktieru arodbiedrības teātra skolā Rīgā, kuru vadīja aktieris un pedagogs Mihails Čehovs. Pūce strādājis par režisoru Latvijas Leļļu teātrī un vēlāk arī Rīgas Operetes teātrī. Eduarda Smiļģa Teātra muzejā atzīmēt Voldemāra Pūces 120. jubileju pulcējās viņa kuplā ģimene. Arī daļa no viņiem ir lielā mērā saistīti ar skatuves un mūzikas mākslām. "Viņa profesija mani ietekmēja ar to, ka viņš, noskatoties kādu no izrādēm, teica – kāpēc tu tik nedrošs tajā vai tajā vietā esi? Vajag būt aktīvākam un tādam spēcīgākam savos izteiksmes līdzekļos. Viņam patika, lai uz skatuves nav tukša pļāpāšana, bet lai ir darbība. Un viņš mācēja garumgarās lugas sasvītrot tā, ka tur pļāpāšanas ir maz," atceras aktieris Kaspars Pūce. Aplūkojot Eduarda Smiļģa muzeja krājumus, komponists un mūziķis Valts Pūce bija pārliecināts, ka atradis tēvam kādreiz piederējušo vijoli: "Vecotēvu neesmu nekad saticis, bet es atceros stāstus par viņu. Par to, cik viņš bija neatlaidīgs un cik daudz savā dzīvē izdarīja. Tas ir kā piemērs izdarīt lietas un nebaidīties. Tāds nemiera gars, kas, man liekas, man ir atnācis no vectēva caur tēti." Voldemārs Pūce bija scenārija autors un režisors pirmajai Rīgas Kinostudijas mākslas filmai "Kaugurieši", kā arī 1968. gadā uzņēmis par latviešu kino klasiku dēvēto filmu "Mērnieku laiki". Pūču ģimenes atmiņu vakarā tika demonstrēti fragmenti no Voldemāra Pūces filmām "Cūkas nelaime" un "Tavas rokas". Apmeklējot Eduarda Smiļģa Teātra muzeja izstāžu zāli, iespējams aplūkot arī baleta mākslinieces un pedagoģes Marutas Dingas-Grosbergas gleznas. Gleznot viņa sāka tieši nedēļu pēc skatuves gaitu beigšanas Operas un baleta teātrī pirms vairāk nekā 45 gadiem. "Kaut arī viņas dzīvesbiedrs bija mākslinieks, viņa pati, kopējot [Vilhelmu] Purvīti, iespaidojoties no [Alfeja] Bromulta un [Leo] Svempa, mēģināja radīt. Kaut bērnībā pati nekad nav ar to nodarbojusies. Balets, mūzika, kustība, krāsas ir tas, kas improvizējot intuitīvi rada šos tēlus," stāsta LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Marutas Dingas-Grosbergas gleznas muzejā būs aplūkojamas līdz oktobra sākumam.