Популяция лугового чекана в Латвии сократилась более чем на 40% за десятилетие

Ja skatamies uz tēviņu riesta tērpā, tā pamatkrāsa ir brūnmelni raiba, bet tam ir ļoti izteikts sejas zīmējums – brūnganmelni galvas sāni, virs tiem plata gaiša uzacu svītra, zem tiem – plata, gaiša bārdas svītra, rudas krūtis. Mātīte ir neuzkrītošāka, brūnganpelēki raiba, bet raibums ir tik izteikts, ka tā vienalga ir visnotaļ skaista, lai gan mātītes apspalvojumā toņu ir mazāk nekā tēviņam. Arī mātītei ir izteikta uzacu svītra un bārdas svītra. Tiesa gan, ne tik koši balta kā tēviņam, drīzāk bēša. Lukstu čakstīte dzīvo zonā starp intensīvu lauksaimniecību un krūmājiem. Intensīva lauksaimniecība tai ir slikta. Ja lauksaimniecības zemes sāk pamazām aizaug, tad lukstu čakstītei ir labi. Bet kad lauksaimniecības zeme tiek apstādīta ar mežu vai aizaug ar krūmiem, tad lukstu čakstītei atkal slikti. Tas ir pārejas zonas putns, un diemžēl tādiem putniem labi neklājas. Lukstu čakstīšu joprojām Latvijā ir daudz, bet to skaits gan ir stipri krities – 10 gadu laikā samazinājums ir vairāk nekā 40% populācijas, tāpēc lukstu čakstīte ir iekļuvusi Sarkanajā grāmatā, lai gan joprojām ir parasts putns. Putns savā mūsdienu nosaukumā joprojām ir saglabājis vārdu, kas latviešu valodā kādreiz lietots, bet tagad to izmanto arvien retāk. Tas ir vārds luksts. Tā ir zema, slapja, mazliet aizaugusi pļava. Zemas, slapjas, aizaugušas vietas ir luksti. Tur arī patīk dzīvot lukstu čakstītei. Savukārt nosaukuma otrā daļa, protams, ir saistīta ar čakstināšanu. Šim putnam vārds ir dots no tā, kur tas dzīvo, un no tā, kā tas izklausās. Čakstināšana lukstu čakstītes gadījumā gan ir uztraukumu sauciens, ko var vasaras otrajā pusē bieži dzirdēt lukstu čakstītei piemērotās vietās. Tas nozīmē, ka kaut kur tuvumā ir ligzda vai mazuļi un pieaugušie putni ir satraukušies. Tā lukstu čakstītes dziesma, ko var dzirdēt agrāk vasarā, ir tāda vīterošana, reizēm iepinot arī citu putnu balsu atdarinājumus. Pa vidu laiku pa laikam ir dzirdama arī čerkstēšana. Lukstu čakstīte īpaši neslēpjas, un parasti tā dzied uz kāda augstāka krūmiņa vai kāda augstāka stublāja.